Ziemas periodā vasarnīcas un lauku mājas kļūst īpaši neaizsargātas. Straujš temperatūras kritums var izraisīt ūdens sasalšanu caurulēs, kas ir kritiski daudziem pilsētniekiem, kuri savus īpašumus apmeklē tikai brīvdienās vai svētkos.
Sasalis ūdensvads nav tikai īslaicīga neērtība – tas ir nopietna problēma, kas var beigties ar pārplēstām caurulēm un milzīgiem izdevumiem par remontu un mājas appludināšanu. Lūk, pārbaudīti veidi, kā pasargāt sistēmu pat visbargākajā salā.
Kāpēc un kad caurules sasalst?
Parasti kritiskā robeža ir -7 grādi. Ja caurules ir ieraktas pārāk seklā tranšejā, vai ja tās nav pienācīgi siltinātas vietās, kur saskaras ar āra gaisu, ūdens pārvēršas ledū. Ledum izplešoties, spiediens kļūst tik liels, ka pat metāla vai izturīgas plastmasas caurules var neizturēt.
Galvenās metodes aizsardzībai
1. Cauruļu siltināšana (Izolācija)
Īpaša uzmanība jāpievērš “vājajiem punktiem” – vietām, kur caurules iziet no akas vai spices un kur tās ieiet mājā caur pamatiem. Šīs vietas ir visvairāk pakļautas caurvējam un salam. Efektīvākie materiāli:
Minerālvate vai stiklavate: Klasiska izvēle, taču tai nepieciešama hidroizolācija, jo mitra vate zaudē siltumizolācijas īpašības.
Ekstrudētais putu polistirols (EPS): Ļoti izturīgs un mitrumizturīgs materiāls.
Speciālie putu polietilēna apvalki: “Čaulas”, ko viegli uzmaukt uz caurulēm.
Papildu aizsardzībai var izmantot plastmasas aizsargcaurules (gofras), kas pasargā izolāciju no grauzējiem un mehāniskiem bojājumiem.
2. Ūdens noliešana – drošākais variants
Ja ziemā neplānojat uzturēties vasarnīcā, visuzticamākā metode ir pilnīga ūdens izlaišana no sistēmas. Tukšas caurules nevar aizsalt pat pie -30 °C.
Svarīgi: Neaizmirstiet iztukšot arī boilerus, tualetes poda kastes un sifonus (tajos var ieliet nedaudz antifrīza vai speciāla šķidruma, kas paredzēts kanalizācijai).
Lasi vēl: Vecmāmiņa mājās vienmēr turēja etiķi – paklājs mirdzēja kā jauns: tīrām segumu padomju gaumē
3. “Mūžīgā pile” vai ūdens kustība
Ja apmeklējat māju regulāri, var izmantot metodi ar tekošu ūdeni. Atstājiet krānu pavērtu tā, lai tek pavisam tieva strūkliņa. Kustīgs ūdens sasalst daudz lēnāk. Ja jums ir automātiskais sūknis, varat iestatīt taimeri, lai tas ieslēdzas ik pēc 30 minūtēm, nodrošinot ūdens cirkulāciju.
4. Apsildes kabelis – “smagā artilērija”
Šī ir visefektīvākā mūsdienu metode. Apsildes kabeli var tīt ap cauruli vai ievietot tās iekšpusē. Tas garantē, ka ūdens neaizsals pat vislielākajos mīnusos.
Kā tas strādā: Kabelis tiek fiksēts pie caurules ar karstumizturīgu līmlenti un pieslēgts elektrotīklam.
Ekonomija: Lai tēriņi par elektrību nebūtu lieli, uzstādiet termostatu. Tas ieslēgs apsildi tikai tad, kad caurules temperatūra nokritīsies, piemēram, līdz +3 °C.
Profesionāļa padomi maksimālai drošībai
Kā norāda pieredzējuši meistari, vislabāk ir kombinēt metodes. Piemēram, uzstādīt apsildes kabeli uz kritiskajiem posmiem un virsū likt biezu izolācijas slāni. Tas ne tikai pasargās no sala, bet arī ievērojami samazinās elektroenerģijas patēriņu.
Regulāra pārbaude: Pirms katras sezonas pārbaudiet, vai izolāciju nav sagrauzušas peles un vai termostats darbojas pareizi. Mitrumā parasta minerālvate mēdz saplakt un zaudēt savu efektivitāti, tādēļ, ja iespējams, izvēlieties slēgto šūnu materiālus (putuplastu).
Lasi vēl: Izvēlies pulksteni un uzzini savu galveno trigeri — psiholoģiskais tests, kas atklās visu tavu patieso būtību
Rūpes par ūdensvadu rudenī ir investīcija jūsu mierā ziemā. Atcerieties – novērst aizsalšanu ir desmitreiz lētāk nekā mainīt pārsprāgušas caurules zem sasalušas zemes!
